Meteorologi brīdina par satraucošu situāciju, kas reģionus sagaida septembra otrajā pusē. Sākot ar pirmā rudens mēneša vidu, sāksies strauja laika apstākļu maiņa, un saskaņā ar prognozēm situācija var atgādināt īstu vētru.
Pēc Gismeteo speciālistu teiktā, laika apstākļi lielākajā daļā centrālās daļas reģionu, kā arī ziemeļos, ziemeļrietumos un dienvidos saglabāsies relatīvi stabili līdz septembra vidum. Šīs nedēļas sākumā valsts Eiropas daļā kļuva ievērojami vēsāks, un šāds vēss laiks tur saglabāsies līdz mēneša vidum.
Tomēr septembra otrajā pusē situācija krasi mainīsies. Tādējādi daudzviet apgabalā pēkšņs temperatūras lēciens sāksies jau 14. datumā. Sākotnēji rādītāji paaugstināsies līdz 19 grādiem, bet 15. septembrī gaiss iesils līdz 25 grādiem.
Augstākā temperatūra gaidāma 17. septembrī, kad tiks reģistrēti 29 grādi. Šis skaitlis var kļūt par šīs dienas un visa septembra rekordu.
Taču jau mēneša trešajā desmitgadē temperatūra atkal sāks pazemināties. Pirmais kritums būs 19. datumā, kad temperatūra pazemināsies līdz 17 grādiem. Nākamajā dienā iestāsies straujš aukstuma vilnis, un termometri rādīs tikai 8 grādi pēc Celsija. Turpmākajās dienās dienas temperatūra saglabāsies ap 10–11 grādiem, un pastāvīgas lietavas tikai pastiprinās diskomforta sajūtu un radīs papildu grūtības reģiona iedzīvotājiem.
2025.–2026. gada ziema kļūs par vēl vienu pierādījumu neatgriezeniskām klimata pārmaiņām
Zinātnieki ir vienisprātis: tā nav īslaicīga sasilšana, bet gan jauna realitāte. Ārzemju Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Kļimenko apgalvo, ka daudzviet vairs nekad neredzēsim bargas ziemas ar ilgstošām 30 grādu salnām.
Ekonomiskās sekas
Siltas ziemas rada nopietnus ekonomiskus draudus Austrumeiropai. Pat apgabalu elektrostacijām var trūkt ūdens reaktoru dzesēšanai. Apkures sezonas samazināšana par 15–20 dienām nenodrošinās ietaupījumu — novecojušas katlumājas nespēj pielāgoties pēkšņām temperatūras izmaiņām. Dienvidu reģioni, pēc 30–50 gadiem nokrišņu trūkuma dēļ var kļūt nepiemēroti graudu audzēšanai.
Prognoze gaidāmajai ziemai
2025.–2026. gada ziema solās būt viena no neparedzamākajām vēsturē. Novembris sāksies ar agru sniegu un salu, decembris un janvāris nesīs temperatūras svārstības ar novirzi no normas par 2–3 °C. Februāris Eiropas daļā būs laikapstākļu haosa kulminācija ar ekstremālām temperatūras svārstībām no 3 °C dienā līdz -15 °C naktī. Īpašas briesmas rada apledojušas lietusgāzes, kas var paralizēt infrastruktūru.
Ieteikumi iedzīvotājiem
Laika zīmes nemelo: kādu rudeni 2025. gadā sola sinoptiķi un tautas ticējumi
Klimata nestabilitātes apstākļos ir īpaši svarīgi būt gataviem. Autovadītājiem jāgatavojas sarežģītiem ceļa apstākļiem un biežiem apledojumiem. Pilsētu iedzīvotājiem ieteicams izvēlēties apavus ar neslīdošām zolēm, un cilvēkiem, kas ir jutīgi pret laikapstākļiem, rūpīgi jāseko līdzi savam asinsspiedienam. Privātmāju īpašniekiem vajadzētu izveidot rezerves elektroenerģijas padeves pārtraukumu gadījumā un iepriekš nostiprināt savas mājas.
Ziema, kas ir svarīga nacionālās identitātes sastāvdaļa, kļūst par pagātni. Valstij būs jāpielāgojas jaunajām klimata realitātēm, kas prasīs pārskatīt pieejas pilsētu attīstībai, enerģētikai un lauksaimniecībai.
Bet ko sagaidīsim Latvijā?
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
